Paroles et paroles et paroles

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4

Viena no mūsdienu kultūras iezīmēm gan reālajā, gan virtuālajā tiešsaistes vidē — privātās telpas un īpašuma sardzē noliktās neskaitāmās paroles. Pietiek izveidot drošu paroli, to atcerēties, un tad tuvības pakāpi ar ārpasauli varam regulēt kā mašīnu. Tāds šķiet drošības protokolu slēptais apsolījums. Paroles glabā pieeju dažādiem mūsu personības aspektiem, veido slāņus, kas cits pēc cita jāatver, lai nokļūtu pie būtiskā. Bieži vien paroles pašas atklāj personības sava veida kodu — vārdu, dzīves gājuma datumus, slepenus notikumus un parādības, kas iemieso personiski svarīgu, tikai mums pašiem un varbūt arī tuvākajiem cilvēkiem zināmu situāciju nospiedumu rakstu, kas patiesībā ir kā mīnu lauks — uzkāpsi kādai, un kāds eksplodēs, atvērsies, izlīs emocijās, atmiņās, runas plūdos, it kā meklējot ceļu atpakaļ pie sevis.

Roberts Vilsons pirmā dzejas krājuma tituldzejolī raksta: «tu droši vien gribi zināt paroli?», un norāda vārdus, kuri varētu kalpot par dažādu paroļu izejvielu: «sienaspulkstenis, tāle, skudras, svētki, klepus, kamielis, zvērests, trellis, sega, pirksti, atklātne, klēpis, bārbele, gaume, parole, vasara, maks» (19). Tas viss caur būtisku, visbiežāk bērnībā gūtu pieredzi apziņas līmenī nodrošina piekļuvi tai aptuveni iztēlotajai, tomēr svarīgajai informācijai, kas vajadzīga, lai pasauli skatītu autora acīm. Šīs paroles cirkulē un mijas dažādās domēnēs, veidojot daudzslāņainas metaforas, apaug ar jaunām nozīmēm un paver tēlu plūsmu jutekliski iespaidīgā veidā. Līdztekus tās nodrošina privātumu, un lasītājs paliek reizē iesaistīts un ārējs.

Franču valodas vārdu parole slavenais šveiciešu semioloģijas pamatlicējs Ferdināns de Sosīrs piedāvāja kā pretstatu skatījumam uz valodu tās sistēmiskā izpratnē, kā jēdzienu, kurš apzīmē runu jeb valodisku izpausmi konkrētā saziņas procesā. Parole ir tieši artikulēta runa, kas spēj izteikt vēlmes, vajadzības, idejas, domas un jūtas un kas, visticamāk, piemīt vienīgi cilvēkam. Parole franču valodā apzīmē arī apzināti izteiktus vārdus un tādus, kuros «noķertas» nozīmes, kam obligāti nav jābūt konkrētiem references objektiem reālajā pasaulē, bet kas varētu būt saistīti ar dažādu veidu pieredzi. Tā šis vārds iekodē arī pretrunu starp vārdu kā kaut ko ne īpaši interesantu (kā paroles et paroles et paroles slavenajā Dalidas un Alēna Delona dziedātajā dziesmiņā) un vārdu kā nopietnu personas apņemšanos (kā on parole, kas angļu valodā veido cietumnieku brīvlaišanas izteiksmes formulu).

The post Paroles et paroles et paroles appeared first on IR.lv.