World News in Latvian

Viena no valdības izvirzītajām prioritātēm 2025. gadam ir ekonomikas izaugsme, lai gan jāatzīst, ka diez vai spēsim atminēties kādu Latvijas valdību, kurai tā nebūtu prioritāte. Patiesībā aktuālās Latvijas ekonomikas tendences nemaz neatstāj citu izvēli, kā meklēt risinājumus tam, lai mūsu ekonomika augtu. Šai tēmai tika veltīts arī šāgada Kokrūpniecības nākotnes forums, kurā nozares eksperti meklēja atbildi uz jautājumu, kā Latvijas ekonomikas dzinējam iedot papildu enerģiju.

Uzņēmumi nepārtraukti tiecas uzlabot savu procesu efektivitāti, un jebkurš tehnoloģiskais jauninājums tiek vērtēts pēc tā spējas optimizēt darbu un palīdzēt organizācijām sasniegt to mērķus. Tas attiecas arī uz mākslīgo intelektu (MI) – lai gan par to runā visi, izpratne par tā praktisko pielietojumu joprojām tiek attīstīta un pilnveidota. Lai gan MI potenciāls ir milzīgs, uzņēmumi vēl meklē labākos veidus, kā to integrēt savās darbplūsmās, lai iegūtu taustāmus un ilgtermiņa rezultātus. Kā izskatās produktivitāte ar mākslīgo intelektu? Читать дальше...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat un Figure Baltic Advisory datiem, patlaban Latvijā sievietes gada kopējā atalgojumā nopelna aptuveni par 17% mazāk nekā vīrieši, ja analizējam “nepielāgotās” atalgojuma atšķirības, kur netiek ņemti vērā citi dzimumneitrāli faktori, kas ietekmē atalgojumu (piemēram, ieņemamais amats). Vai tā ir tikai statistikas interpretācija vai neērta patiesība?

Mērķtiecīga mežu kopšana ne tikai uzlabo to veselību un bioloģisko daudzveidību, bet arī nodrošina augstvērtīgas koksnes ieguvi un ekonomisko atdevi nākotnē. Ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtisks faktors, kas mazina klimata pārmaiņas un saglabā dabas resursus, veidojot līdzsvaru starp ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem.

Liepāju pazīstam kā pilsētu, kurā piedzimst vējš. Taču izrādās, ka tieši Liepāja ir vistālāk visā Baltijā tikusi ar zaļo mērķu īstenošanu un ir starp 100 pilsētām Eiropā, kas plāno klimatneitrālas pilsētas statusu sasniegt līdz 2030. gadam. Kā liepājniekiem tas izdodas un kādi ir praktiskie pilsētnieku ieguvumi, apspriež žurnāliste Ilze Šķietniece un Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele. Papildus regulārajam Šķiltavas iknedēļas diskusiju raidījumam veidojam speciālizlaidumus, kuros padziļināti apspriežam tēmas... Читать дальше...

Dažās Eiropas valstīs seksuālās un emocionālās izglītības ieviešana ir sarežģīts un izaicinošs process.

Apstākļos, kad darba tirgū valda sīva cīņa par talantiem, it īpaši kvalificētiem darbiniekiem un speciālistiem, un darbaspēka trūkums ir vērojams faktiski visās nozarēs, personālvadības speciālistiem jābūt ļoti radošiem, elastīgi un stratēģiski domājošiem, lai ne tikai piesaistītu, bet arī noturētu darbiniekus. Ne mazāk svarīgi par konkurētspējīgu atalgojumu, motivējošu bonusu grozu un vienkāršu, ātru darbinieku atlases procesu ir darba devēja tēls. Pareizi saliekot akcentus, personālvadības profesionāļiem... Читать дальше...

Piecus gadus pēc Covid-19 pandēmijas ES koncentrējas uz ciešāku dalībvalstu sadarbību.

Gan Latvijā padomju okupācijas gados, gan daudzviet pasaulē mūsdienās Radio Brīvā Eiropa, Radio Brīvība un Amerikas Balss ir bijuši neatsverams patiesas informācijas avots un atbalsts tiem, kas dzīvo autoritāros vai totalitāros režīmos, bet tomēr tic demokrātijai un brīvībai. Tagad Trampa valdība pošas šos medijus slēgt.

Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.