World News in Latvian

Gudrību, apņēmību, veselību! Lai varam lepoties ar savu valsti!

Skaistus 4. maija svētkus!

The post Sveicam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā! appeared first on IR.lv.

Ir komentētāji Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps šajā Ārskata raidījumā vērtē protestus Gruzijā pret valdošās partijas mēģinājumu pieņemt “ārvalstu aģentu” likumu, policijas vēršanos pret protestētāju apmetnēm universitātēs Amerikā, Skotijas premjerministra Hamzas Jusefa atkāpšanos no amata, Krievijas īstenoto GPS slāpēšanu Baltijas jūras reģionā, Kremļa ieroča Gazprom vēsturiski lielākos zaudējumus, Polijas prezidenta teikto par kodolieroču izvietošanu valsts teritorijā. Šonedēļ 1. maijā atzīmējām 20 gadus... Читать дальше...

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē ir divas reizes lielāka alga nekā citās nozarēs, kas arī jauniešus motivē izvēlēties studijas IT jomā. Ja vien viņiem ir labas sekmes eksaktajās zinātnēs, viņi ir apveltīti ar loģisko domāšanu, piemīt pacietība un precizitāte, noteikti vērts studēt, lai nākotnē strādātu IT nozarē. Pozitīvi, ka patlaban sabiedrības izpratne par IT un tās pievienoto vērtību tautsaimniecībā ir daudz lielāka, līdz ar to pakāpeniski mainās arī attieksme par sievietes vietu nozarē. Читать дальше...

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad var pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju. Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju. Читать дальше...

Kamēr pavasaris Latviju pārvērš zaļā pasakā, ar «zaļā kursa» politiku neiet nemaz tik gludi ne Eiropā, ne Latvijā. Kāpēc mums nesekmējas ar klimatneitralitātes mērķu īstenošanu, kas ir vissvarīgākie darbi un kādas būs sekas, ja netiksim ar tiem galā? Par to Šķiltavas specizlaidumā spriež žurnāliste Ieva Jakone un Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas. Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras dažādas paaudzes, katrai no tām ir savas vērtības un gaidas attiecībā pret darba devēju. Uzņēmumiem tas ir jāņem vērā un attiecīgi jāpielāgo vadības metodes. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirms diviem gadiem, varēja novērot, ka Igaunijas darba tirgus bija elastīgāks un iekļaujošāks. Kopš tā laika situācija ir sākusi izlīdzināties, taču visām trim valstīm joprojām ir lielas attīstības iespējas.

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem. Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties... Читать дальше...

Komersantiem labi ir zināma patiesība – līgumslēdzēja (juridiskās personas) nonākšana finanšu grūtībās vienmēr un būtiski paaugstina līguma neizpildes risku. Īpaši, ja tiek pasludināts līdzēja maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process (TAP). Līdz ar Maksātnespējas likuma grozījumiem kreditoru un parādnieku attiecību regulējumā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas.

Šā gada sākumā Latvijas ekonomikā nozaru pievienotā vērtība visai krietni saruka, produktu nodokļi tika iekasēti mazāk, bet iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs pret pērno gadu. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati rāda, ka IKP salīdzināmās cenās gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret 2023. gada attiecīgo ceturksni saruka par nieka 0,2% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati). Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP auga par straujiem 0,8% (sezonāli izlīdzināti dati). Читать дальше...