Sveika un sveiks!
Kur tik skaties, acu priekšā rēgojas mākslīgais intelekts. Tas sacer tekstus, zīmē attēlus, analizē datus, raksta kodu, veido pētījumu un raidierakstu konspektus. Daži uzskata, ka attīstītākās mākslīgā intelekta programmas jau ir nokārtojušas slaveno Tjūringa testu — ja nezinātājs datora uzražotos vārdu virknējumus nespēj atšķirt no īsta cilvēka teiktā vai rakstītā, tad mašīna spēj «domāt». Citi jau baidās, ka mākslīgais intelekts varētu norauties no cilvēces pavadas un pat vērsties pret tā radītāju gluži kā zinātniskās fantastikas filmā.
Šajā Ir Nauda numurā visdažādākajos kontekstos sastapsimies ar mākslīgo intelektu. To savā gaviļmeistara darbā aicinājis palīgā pazīstamais un sekmīgais pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš. Tam pielietojumu meklē lauksaimnieki, celtnieki un baņķieri. Reizēm tas noder, citkārt ne. Tas nespēja uzrakstīt piemērotu dzejoli jaunlaulāto pārim Zeltiņa vadītās kāzās, un biznesmeņiem allaž jāskatās, vai programmas uzburtā atbilde neizrādīsies «halucinācija» jeb, vienkāršāk izsakoties, meli un maldi.
Šim jaunajam rīkam, kas piesaista miljardiem dolāru investīcijas, gadā patērē miljardiem kilovatstundu elektrības un nodarbina miljoniem īstu intelektu, pielietojumu ir daudz.
Tomēr, par spīti MI programmatūras tiešām apbrīnojamajām spējām ģenerēt tekstus un attēlus un strādāt ar datiem, tam vēl aizvien trūkst vairāku būtisku īpašību, kuras piemīt tikai dabīgam, autentiskam intelektam. Tas nepazīst savas kļūdas, un tam nav ne spriestspējas, ne gribas.
The post Sveika un sveiks! appeared first on IR.lv.