Diabēta pacientiem jānodrošina starptautiskajai praksei atbilstoša ārstēšana

Saslimstība ar cukura diabētu Latvijā turpina pieaugt, un patlaban šīs slimības pacientu skaits mūsu valstī jau pārsniedz 100 tūkstošus. Šiem cilvēkiem ikdienā jāsadzīvo ar diabētu un bieži vien arī citām šīs slimības radītajām veselības problēmām.

Katra pacienta stāsts atšķiras, jo vienam ar slimību izdodas sadzīvot labāk, otram – sliktāk. Ja izdodas diabētu pieņemt un laikus sākt ārstēšanu, rezultāti būs daudz labāki nekā tad, ja cilvēks nespēj pierast pie jaunās realitātes vai arī slimības ārstēšanai nav saņemts pietiekams valsts atbalsts. Savlaicīgi neārstēts diabēts var radīt ļoti nopietnas komplikācijas, piemēram, dažādas sirds asinsvadu sistēmas slimības, kas noved pie invaliditātes un būtiski saīsina cilvēka mūžu. Tādēļ ir svarīgi visiem diabēta pacientiem nodrošināt savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu, kā arī rūpēties par šīs slimības profilaksi.

Nereti ārstēšana nav efektīva

Diabēts izceļas ar dažādu komplikāciju rašanos, it sevišķi, ja slimība netiek atbilstoši uzraudzīta un ārstēta. Lai nepieļautu citu veselības sarežģījumu veidošanos, būtisku lomu spēlē efektīva diabēta ārstēšanas terapija. Taču nereti datu trūkuma dēļ ir grūti noskaidrot objektīvu reālo situāciju, lai varētu spriest, kādi ārstēšanas veidi un metodes darbojas visefektīvāk. Tādēļ Latvijas Diabēta federācija veica pacientu aptauju.

Aptaujā tika uzrunāti cilvēki ar 2. tipa diabētu, pasākuma mērķis bija noskaidrot, kā viņi jūtas sabiedrībā, vai ir apmierināti ar diabēta ārstēšanu, rezultātiem, esošo komunikāciju un mūsu veselības aprūpes sistēmas piedāvātajām iespējām. Vairumam cilvēku, kuri piedalījās mūsu aptaujā, diabēta stāžs bija trīs gadi un vairāk. Visiem aptaujātajiem diabēta ārstēšanā un aprūpē ģimenes ārsts un endokrinologs ir vienlīdz svarīgi, jo apmēram puse pacientu apmeklē ģimenes ārstu un tikpat daudz savā ārstēšanas procesā saņem endokrinologa palīdzību.

Salīdzinot, kā cilvēki tiek pie vajadzīgajiem medikamentiem, noskaidrojām, ka biežāk diabēta pacientiem zāles izraksta ģimenes ārsts. Manuprāt, tas apliecina, ka sadarbība ar ģimenes ārstu vairumam pacientu ir veiksmīga. Ģimenes ārsti ir labi informēti, kādus medikamentus saņem cilvēki ar diabētu, un tos arī nozīmē. Līdz ar to nedaudz tiek atslogoti speciālisti – vismaz zāļu izrakstīšanas jomā.

Ne mazāk svarīgs ir jautājums, cik veiksmīgi notiek diabēta kontrole un vai būtu nepieciešama kāda efektīvāka ārstēšana. Šajā ziņā aptaujāto pacientu viedokļi atšķiras. Lai gan nedaudz vairāk kā puse otrā tipa diabēta pacientu atzina, ka esošā terapija ļauj viņiem justies labi, ar slimības ārstēšanas procesu šobrīd pilnībā ir apmierināta tikai nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (27%). Tajā pašā laikā 40% respondentu atzīmēja, ka viņiem būtu nepieciešama efektīvāka terapija, bet 20% pacientu uzskata, ka nesaņem pašas efektīvākās vai pietiekami efektīvas zāles diabēta ārstēšanai. Tas nozīmē, ka šie cilvēki lielākā vai mazākā mērā nav apmierināti ar patlaban notiekošo ārstniecības procesu.

Ierobežotas iespējas apmeklēt ārstu

Lai varētu nodrošināt efektīvu otrā tipa diabēta ārstēšanu, viens no stūrakmeņiem ir iespēja vajadzības gadījumā savlaicīgi nokļūt pie ārsta speciālista – endokrinologa. 40% aptaujas dalībnieku atzina, ka viņiem jāgaida vairāk nekā četri mēneši, lai nokļūtu pie ārsta – speciālista. Vēl 47% aptaujāto bija vajadzīgi divi – trīs mēneši, lai tiktu uz vizīti pie endokrinologa. Šādi dati rāda, ka speciālistu pieejamība nav pietiekami laba vai pat ir neapmierinoša.

Proti, dažādās diabēta izraisītās akūtās situācijās, pie neskaidrībām vai cita rakstura problēmām pacientam nav iespēju šos jautājumus risināt kopā ar speciālistu. Šādi apstākļi neizbēgami atstāj negatīvu iespaidu uz ārstēšanas procesu un rezultātu. Neiespējamība laikus nokļūt pie ārsta arī tieši sasaucas ar iepriekš minēto aptaujas rādītāju, kurā mazāk nekā trešdaļa (27%) pacientu ir pilnībā apmierināti ar ārstēšanas procesu. Turpretī daļēji apmierināto un neapmierināto kopējais skaits tuvojas 70%. Manuprāt, šāda cilvēku neapmierinātība ir zināms trauksmes zvans, kam vajadzētu likt nopietni pārdomāt, mainīt un uzlabot diabēta pacientu aprūpi un ārstēšanu.

Svarīgi nodrošināt pacientu apmācību

Vēl viens jautājums, ko uzdevām aptaujas dalībniekiem, bija – vai tiek saņemta savlaicīga un pietiekama informācija par slimību, ārstēšanu un aprūpi. Noskaidrojās, ka apmēram puse diabēta pacientu diezgan savlaicīgi saņem nepieciešamo informāciju un ārstēšanu no ģimenes ārsta, savukārt gandrīz tikpat daudz visu vajadzīgo iegūst no endokrinologa.

Gribu uzsvērt, ka hronisko pacientu aprūpē un īpaši cilvēkiem ar cukura diabētu ļoti svarīga ir viņu apmācība. Tā viņiem palīdz sadzīvot ar savu slimību un labāk izmantot resursus, medikamentus. Taču aptauja uzrādīja, ka 45% no atbildes sniegušajiem dzīvē nekad nav bijušas diabēta apmācības, bet vēl 24% vispār nav informēti par mūsu veselības aprūpes sistēmas piedāvātajām iespējām šinī jomā. No tiem, kuri tās ir izmantojuši, vienlīdz bieži uz šīm apmācībām viņus ir nosūtījis gan ģimenes ārsts, gan endokrinologs. Tāpat cilvēki ar diabētu uzskata, ka viņiem noderētu ne tikai apmācība, bet arī konsultācijas pie uztura speciālista. Patlaban valsts šādas konsultācijas neapmaksā.

Aptaujas rezultāti rādīja, ka jāizpilda vairāki vienlīdz svarīgi nosacījumi, lai diabēta pacienti būtu apmierināti ar savu ārstēšanu. Pirmkārt, jāsamazina piekļuves laiks pie ārsta speciālista. Otrkārt, jābūt iespējai iegūt efektīvas diabēta ārstēšanas zāles jau pie ģimenes ārsta. Treškārt, ņemot vērā slimības noteiktos uztura ierobežojumus, būtu svarīgi saņemt uztura speciālista konsultācijas.

Jaunas vadlīnijas cīņai ar diabētu

Otrā tipa diabēta saslimstības pieaugumu nosaka vairāki faktori, tai skaitā aptaukošanās izplatība un arī cilvēku vidējā mūža ilguma palielināšanās. Taču problēmu jāvērtē kompleksi, jo pagaidām nav atrasts neviens efektīvs risinājums, kas ļautu samazināt globālo saslimstību. Priecē, ka arī mūsu Veselības ministrija ir sākusi domāt, kā samazināt aptaukošanās izplatību. To varētu dēvēt par primāro profilaksi, taču tiek meklēti risinājumi arī tiem pacientiem, kuriem jau ir gan aptaukošanās, gan cukura diabēts.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu diabēta pacientu aprūpi, bieži vien nepieciešama cieša sadarbība starp ģimenes ārstu un endokrinologu, kā arī citiem speciālistiem. Ir izstrādātas starptautiskas klīniskās vadlīnijas, tāpat arī mūsu vadošie endokrinologi aktīvi strādā pie otrā tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanas rekomendāciju sagatavošanas, ņemot par pamatu Eiropas un ASV pieredzi. Latvijā šādas rekomendācijas pirmo reizi radītas 2016. gadā, taču es piekrītu Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētājai Kristīnei Geldnerei, ka šo astoņu gadu laikā daudz kas ir mainījies. Pirmkārt, nākušas klāt jaunas zinātnes atziņas un pierādījumi, otrkārt, ir izstrādāts arī daudz jaunu medikamentu. Tādēļ šādu klīnisko rekomendāciju atjaunošana ir ļoti vajadzīga un noderīga.

Patlaban spēkā esošā galvenā vadlīnija otrā tipa cukura diabēta ārstēšanā, kas nav mainījusies pēdējo piecu gadu laikā, balstās uz individuālu pieeju – atkarībā no katra pacienta klīniskajām vajadzībām. To nosaka fakts, ka otrā tipa diabēts cilvēkiem rada dažāda rakstura veselības sarežģījumus. Piemēram, vienam pacientam pamata problēma ir aptaukošanās, otram lielākās raizes rada sirds asinsvadu slimības, trešajam – hroniska nieru slimība. Tādēļ arī jaunās Latvijas endokrinologu asociācijas rekomendācijas centrā liek individualizēto pieeju pacientiem – atkarībā no viņiem aktuālajām ar diabētu saistītajām saslimšanām. Domājams, ka šīs rekomendācijas uzlabos arī jaunākās informācijas sasniedzamību visiem – ģimenes ārstiem, endokrinologiem un citiem speciālistiem, lai veiksmīgāk aprūpētu esošos pacientus.

Paplašināt ģimenes ārstu pilnvaras

Noteikti jāpadomā par diabēta apmācības piekļuves uzlabošanu, jo arī starptautiskās vadlīnijas to paredz jebkuram ar diabētu saslimušam cilvēkam. Šāda apmācība ietver visu informāciju par dzīvesveidu – gan to, kā kontrolēt glikozes līmeni, gan saistībā ar nozīmēto ārstēšanu. Taču pašlaik diabēta apmācība pieejama tikai specializētos centros, kā arī pie endokrinologiem.

Man tomēr jāpiekrīt arī Dr. Geldnerei, ka apmācības kabinetu atvēršanu nevar īstenot tūlīt un tagad cilvēkresursu trūkuma dēļ, tāpat kā jautājumā par rindu samazināšanu pie endokrinologiem. Jo jauno speciālistu pieplūdums salīdzinājumā ar pieaugošo pacientu skaitu ir pārāk mazs. Tāpēc uzskatu, ka viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu ļaut ģimenes ārstiem izrakstīt arī specifiskus diabēta ārstēšanai paredzētus medikamentus, kuru nozīmēšana pagaidām ir tikai endokrinologu ziņā. Piemēram, diabēta pacientiem ar sirds un asinsvadu slimību risku. Tādēļ esam aicinājuši Nacionālo veselības dienestu (NVD) dot atļauju ģimenes ārstiem nozīmēt arī šādus medikamentus. Līdzīgu vēlmi pauž arī gandrīz trešdaļa (29%) aptaujas dalībnieku.

Kopumā var teikt, ka pēdējos divos gados situācija diabēta ārstēšanas jomā ir jūtami uzlabojusies, jo Veselības ministrija un NVD ir uzklausījuši mūsu argumentus un ņēmuši tos vērā. Patlaban ir daudz lielākas iespējas nozīmēt pacientiem tādu terapiju, kādu iesaka starptautiskās vadlīnijas. Es ceru, ka izdosies atrisināt arī situāciju ar zāļu pieejamību, īpaši diabēta pacientiem ar sirds asinsvadu slimībām, deleģējot tiesības ģimenes ārstam nozīmēt atbilstošākās zāles. Jo šādam pacientam pat dažu mēnešu gaidīšana rindā pie endokrinologa, lai tiktu pie medikamentiem, var atstāt ļoti nelāgu iespaidu uz veselību.

 

Autore ir Latvijas Diabēta federācijas prezidente

The post Diabēta pacientiem jānodrošina starptautiskajai praksei atbilstoša ārstēšana appeared first on IR.lv.