Sabiedrības labums un privātā sektora mijiedarbība: kāpēc būtu jāziedo?

Ziedojumi ir viens no veidiem, kā cilvēki un uzņēmumi var sniegt nozīmīgu atbalstu sabiedrībai, vienlaikus izmantojot nodokļu sistēmas piedāvātās priekšrocības. Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – ir dažādas iespējas un noteikumi, kas mudina ziedot gan fiziskās, gan juridiskās personas. Lai arī, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ziedojumu veikšanas atbalsta mehānismi nav tik motivējoši, tas nenozīmē, ka uzņēmumiem un privātpersonām būtu “jāmet plinte krūmos” un jāatsakās no ziedojumu veikšanas visu cauru gadu.

Latvijā ziedotājiem, fiziskām personām, ir iespēja atgūt daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), iesniedzot apliecinošos dokumentus gada ienākumu deklarācijā.

Kā novērots pēdējos gados – cilvēki ļoti naski izmanto šo iespēju un labprāt deklarē savus attaisnojamos izdevumus, kas veikti gada laikā. Arī ziedojumi tiek uzskatīti par attaisnotajiem izdevumiem, līdzīgi kā izglītības vai medicīnas izdevumi. 2024. gadā atgūstamā summa no budžeta ir līdz 120 eiro gadā. Tomēr ar 2025. gadu, kad pamatlikme pieaugs līdz 25,5%, šī summa palielināsies līdz 153 eiro gadā. Tas attiecas uz ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, reliģiskām iestādēm un citām sabiedrības labuma iestādēm.

Savukārt juridiskām personām Latvijā tiek piedāvāti trīs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu veidi, ļaujot uzņēmumiem optimizēt savus nodokļu maksājumus, vienlaikus atbalstot sabiedrības labklājību. Šie mehānismi ietver iespēju izslēgt ziedoto summu no UIN bāzes vai samazināt aprēķināto UIN.

Igaunijā fiziskās personas var atskaitīt ziedojumus no sava apliekamā ienākuma, bet kopējā atskaitījumu summa nedrīkst pārsniegt 5% no personas gada apliekamā ienākuma. Atskaitāmā summa var sasniegt pat 1200 eiro, bet tikai tad, ja šī summa nepārsniedz 50% no gada ienākumiem. Šis atvieglojums ļauj iedzīvotājiem izvēlēties ziedot droši, zinot, ka daļa izdevumu tiks kompensēta. Arī uzņēmumiem tiek piedāvātas elastīgas iespējas, piemēram, atskaitīt ziedojumus līdz 3% no algas fonda vai 10% no iepriekšējā gada peļņas. Tā uzņēmumi var izvēlēties sev piemērotāko ziedojumu limitu.

Lietuvā fiziskās personas var izmantot ziedojumus kā attaisnotos izdevumus, lai samazinātu savu apliekamo ienākumu. Attaisnoto izdevumu summa (tajā skaitā, ziedojumu summa), ir ierobežota – tā nedrīkst pārsniegt 25% no nodokļu maksātāja gada apliekamā ienākuma. Taču uzņēmumiem tiek piedāvāts īpašs mehānisms – iespēja atskaitīt ziedojuma summu divkāršā apjomā no UIN bāzes. Tomēr šis atvieglojums ir ierobežots līdz 40% no apliekamā rezultāta pirms ziedojuma atskaitīšanas.

Kā redzam no salīdzinājuma, Latvijā nodokļu atvieglojumi ziedošanas gadījumā ir krietni nedraudzīgāki nekā mūsu kaimiņos. Taču tam nevajadzētu nedz privātpersonām, nedz privātā sektora pārstāvjiem apšaubīt ziedošanas nepieciešamību un vilcināties ar atbalsta sniegšanu. Ekonomikas attīstība un labklājība lielā mērā ir atkarīga no solidāras sadarbības starp valsti, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Ziedojumi kalpo kā tiešs veids, lai finansējums nonāktu pie tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs – gan veselības aprūpes un izglītības jomā, gan kultūras un vides saglabāšanā. Tie ir praktiski ieguldījumi, kas nodrošina, ka resursi tiek izmantoti efektīvi un mērķtiecīgi. Ziedojumi nav tikai finansiāls atbalsts – tā ir sabiedrības vienotības izpausme un it sevišķi uzņēmumiem, kas var ziedot lielākas summas un izvēlēties atbalstīt kādu konkrētu mērķi.

Protams, arī maksājot nodokļus, mēs papildinām valsts budžetu, kas arī tiek novirzīts sabiedrības labbūtībai, veselībai un izglītībai, taču diemžēl šī iesaiste nav uzņēmuma kontrolēta un atbalsta saņēmējs saņems tikai nelielu daļu no uzņēmuma veiktajām iemaksām valsts budžetā.

Kāpēc tā? Jo katrs nomaksātais nodoklis tiek apstrādāts plašajā administratīvajā aparātā, ko labāk pazīstam ar vārdkopu –  valsts ierēdniecība. Bez šaubām, valsts politikas veidotājiem būtu vairāk jāpiedomā, kā veicināt un iespējot uzņēmumu iesaisti ziedošanas aktivitātēs, taču privātā sektora pārstāvjiem būtu pašiem jāspēj saskatīt, kā ieguldījums sabiedrībā veicina turpmāku ekonomisku stabilitāti valstī. Tas ir lietderīgi pašam biznesam. Savukārt naudai jebkurā gadījumā ir jānonāk pie labuma guvēja. Ja cilvēki un uzņēmumi paši veic brīvprātīgus ziedojumus, valsts resursi var tikt izmantoti citiem mērķiem. Pretējā gadījumā – šīs izmaksas vienalga tiks segtas no valsts budžeta. Tādēļ ziedošana ir iespēja katram iesaistīties un uzņemties atbildību par sabiedrības kopējo labumu.

Ziedošana ir gan praktiska, gan simboliska rīcība, kas veicina kopīgu labklājību un vienotību. Lai arī nodokļu atvieglojumi ir labs stimuls, cilvēkiem būtu jādomā par ziedošanas patieso vērtību – palīdzēt citiem un uzlabot vidi, kurā mēs visi dzīvojam. Galu galā, sabiedrība kļūst stiprāka, kad katrs no mums izrāda gatavību sniegt savu ieguldījumu. Ziedot nozīmē rīkoties un būt daļai no pozitīvām pārmaiņām. Tādēļ ir vērts iesaistīties ziedošanas maratonos, izvēlēties atbalstīt konkrētas organizācijas vai visa gada garumā atbalstīt kādu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu.

 

Autors ir BDO Latvia vadības un risku konsultācijas nodaļas vadītājs

The post Sabiedrības labums un privātā sektora mijiedarbība: kāpēc būtu jāziedo? appeared first on IR.lv.