World News in Latvian

Ja vecāki vēlas labāko saviem bērniem, un arī pedagogi vēlas to pašu, kāpēc veidojas konflikti starp vecākiem un skolotājiem? Un vai tiešām pēdējā laikā šādu konfliktu ir vairāk, vai mums tikai tā šķiet? Vecāku un skolotāju savstarpējās attiecības būtiski ietekmē tas, ka šobrīd dzīvojam mediālā pasaulē, t.i. realitāte tiek uztverta caur medijiem, tostarp sociālajiem medijiem, kur ikviens, arī cilvēki bez pedagoģiskās izglītības, dod padomus par bērnu audzināšanu un izglītību. Lai mazinātu konfliktus... Читать дальше...

Varētu teikt, ka mikroshēmas ir neredzamie tirgus spēki, kas virza tehnoloģiju un inovāciju attīstību, un to galvenais dzinulis ir ekonomiskā labuma gūšana. Tomēr, lai cik pašsaprotams var šķist šis apgalvojums, pēdējo gadu notikumu attīstība kā ģeopolitikā, tā mikroshēmu nozarē skaidri parāda, ka šis apgalvojums ir ļoti tālu no patiesības.

Dzirdot saukļus un aicinājumus ļaut izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, man rodas pārdomas par to, kur savā attīstībā mēs kā sabiedrība šobrīd esam. Vai mēs esam gatavi pārvarēt instinktu baudīt tagad, lai saņemtu vairāk nākotnē un parūpētos par sevi 2050. gadā? Vai mēs spētu pārvarēt vēlmi šodien nopirkt tikpat lielu platekrāna televizoru kā draugam, ja mums tam būtu pieejama nauda, kas uzkrāta pensiju 2. līmenī?

Šogad ir Lidijas Doroņinas-Lasmanes gads. Daudz piedzīvojušās pretošanās kustības dalībnieces mūžs iesoļojis otrajā gadu simtā, kas ir patiesi apbrīnojami, ņemot vērā ieslodzījumā aiz Urāliem skarbos apstākļos pavadītos gadus. Lidija ir mana varone un iedvesmotāja. Esmu sekojis viņas gaitām un pārdzīvojis par padomju varas netaisnīgajiem spriedumiem. Kā Amerikas latvieti mani savulaik ļoti «aizķēra» viņas teiktais, ka latviešiem ir jāatgriežas mājās. Mēs esam maza tauta un katram latvietim ir liela nozīme, lai saglabātu mūsu Latviju. Читать дальше...

Atzīmējot gada jubileju, bērnu literatūras žurnāls iedibinājis jaunu tradīciju – žurnāla autoru un ilustratoru balvu divās nominācijās.

27. februārī pie lasītājiem nonāks žurnāla Domuzīme šīgada pirmais numurs, kura 80 lappusēs lasāma latviešu un tulkotā literatūra, intervija, grāmatu recenzijas, raksti par vēsturi un mūsdienām.

Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta.

Globālā ekonomika atrodas dinamisku un neparedzamu pārmaiņu laikā - nesenās pandēmijas un karu ietekmē inflācija aug, piegāžu ķēdes joprojām nav stabilas un daudzu valstu monetārās politikas paredz arvien stingrākus pasākumus, kamēr tehnoloģiju un zaļās enerģijas sektori saglabā spēcīgu izaugsmes potenciālu. Kad ārējie mainīgie nav prognozējami un kontrolējami, valstu ekonomiskā elastība globālu satricinājumu apstākļos arvien vairāk balstās uz spēju efektīvi un ilgtspējīgi izmantot cilvēkkapitālu. Читать дальше...

Mirušu piemiņa ir būtiska Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās latviešu dzīvesziņas daļa. Apbedīšana daudzām tautām ir būtiska kultūras zīme. Agrāk eksistēja senču kulti. Ar kristīgās ticības izplatīšanos Baznīca cenšas iedzīvināt kristīgās ticības skatījumu uz nāvi un apbedīšanu. Kapusvētku tradīcija mums ir viens no dzīvākajām nemateriālās kultūras mantojuma veidiem. Līdz ar to nav jāpierāda, ka latviešiem kapiņi ir svarīgi.