World News in Latvian

Mākslīgais intelekts (MI). Tā nešaubīgi divos vārdos var aprakstīt centrālo notikumu biznesa pasaules informācijas tehnoloģiju jomā aizejošajā gadā. Šis vārdu salikums bija redzams un dzirdams visur – konferencēs, masu medijos, uzņēmumu plānošanas sapulcēs un valdes sēdēs. Dažkārt pārspīlēti bieži un pat apnicīgi. Tomēr nevar noliegt, ka MI risinājumu nemitīga uzlabošana patiešām nodarbināja uzņēmumu vadītāju prātus, liekot meklēt, kā tos integrēt kompānijas darbā un gūt maksimālu labumu. Šis process ne tuvu nav beidzies. Читать дальше...

Pēdējā laikā lauksaimniecības nozarei īpaša uzmanība pievērsta saistībā ar lauksaimniecības nozares līdera LATRAPS publisko obligāciju emisiju un plānoto ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Latvijā. Taču tie nav vienīgie atskaites punkti — kopumā Latvijas biznesa lauksaimniecība pēdējās desmitgades laikā ir uzrādījusi stabilus un vērā ņemamus ekonomiskos rezultātus, kā arī izceļas pasaules noieta tirgos ar augstas kvalitātes produkciju.

Neirofibromatozes vairākas un dažādas sejas ietekmē gan tās tipi, gan arī katra tipa izpausmes, starp kurām ir gan viegli paciešamas, gan dzīves kvalitāti vai pat dzīvību apdraudošas. Patlaban uzmanības centrā vairāk ir pirmā tipa neirofibromatoze – slimība, kuru nevar izārstēt, bet pret kuras izpausmēm ir terapija.

Budžeta samazināšana un politiskā iejaukšanās Eiropas kultūras nozarē liek daudziem tās darbiniekiem zvanīt trauksmes zvanus.

Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone un Ir komentētājs Pauls Raudseps šajā Ārskata raidījumā mēģina atšķeterēt sarežģīto Sīrijas pēdējo nedēļu notikumu mezglu, kurā sapinies prieks par asiņainā diktatora Asada režīma krišanu ar neskaidrību par valsts nākotni un bažām par jauniem iekšējiem konfliktiem un iespējamu islāmistu ietekmes atjaunošanos. Lolita un Pauls arī apspriež Rumānijas Konstitucionālās tiesas lēmumu atcelt prezidenta vēlēšanas, antisemītiska politiķa vadītas partijas iesaistīšanu jaunajā Lietuvas valdībā... Читать дальше...

Cenu kontroles mehānismi pārtikas precēm – uzcenojuma griesti un zemākā cena preču grupā – ir kļuvis par aktuālu tematu, meklējot risinājumus inflācijas seku mazināšanai un pircēju aizsardzībai.

Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Pirātisms internetā ir izplatīta problēma, kas izraisa miljonos mērāmus zaudējumus – radošās un kultūras nozares saņem mazākus ieņēmumus, bet valsts budžets zaudē potenciālos nodokļu ieņēmumus. Mēģinot risināt šo problēmu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā, lai uzlabotu autortiesību aizsardzību tiešsaistes vidē un samazinātu nelegālu satura patēriņu. Читать дальше...

Uz budžeta pieņemšanu koalīcijas partneri bija sadevušies rokās, tagad varēs sākt strādāt ar elkoņiem. Kaislības ap Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām sit aizvien augstāku vilni, un ar to arī sākam šo raidījumu. Taču plūkšanās ap bankas prezidentu jau paspējusi aizēnot 2025. gada budžeta pieņemšanu. Ziņas par budžetu parasti veidojas kā augsti sakrauta skaitļu guba, savukārt Ir kolēģi šajā raidījumā izceļ tās dažas svarīgākās lietas budžetā, kas sevišķi piesaistījušas viņu uzmanību. Viņi arī... Читать дальше...

Pavasara sākumā plaši izskanēja fakts, ka reto slimību pacientiem šā gada budžetā finansējums jauniem medikamentiem netiek piešķirts. Lai gan ir cerības uz nelielu finansējuma pieaugumu nākamajā gadā, liela daļa reto slimību pacientu joprojām paliks bez medikamentiem. Gan tāpēc, ka arī šoreiz Veselības ministrijai netiks piešķirts viss pieprasītais finansējums, gan tāpēc, ka lielai daļai diagnožu zāles vēl nemaz nav atklātas  un apstiprinātas. Ieskicēšu, kāda ir situācija Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī apskatīšu iespējamos risinājumus.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā ieviesa samērā progresīvu pensiju sistēmu. Progresijas būtība bija paredzēt iespēju cilvēkiem daļu savas pensijas uzkrāt pašiem, lai pielāgotos demogrāfijas izaicinājumiem. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, darba tirgū ienāk daudz mazāk iedzīvotāju, nekā dodas pensijā. Tas nozīmē, ka mazinās iespēja nodrošināt adekvātas pensijas no tā brīža strādājošo ienākumiem. Līdz ar to pensiju sistēmas virzīšanās uz reālu uzkrājumu pieeju ir atbilstoša izvēle.