Nepalaist vējā iespēju kļūt energoneatkarīgiem
Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti un dažādās Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa stadijās ir jau 46 vēja elektrostacijas (VES) projekti. Aprīlī un maijā vien saņemti desmit jauni projektu pieteikumi. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, īstenotie projekti gandrīz desmitkāršotu saražotās elektroenerģijas apjomu un stiprinātu Latvijas energoneatkarību.
Enerģētikas projektos būtiski salāgot dažādu pušu intereses. Nešaubīgi jāsaglabā dabas vērtības, bet vienlaikus jāņem vērā ekonomikas, tautsaimniecības un drošības aspektus.
Vērtējot daudzus iesniegtos projektus, birojs secina, ka projektu īstenotāji sāk pārņemt Eiropas labāko praksi, plānojot ieviest jaunākās tehnoloģijas, piemēram, vēja turbīnu aprīkošana ar iekārtām lidojošo putnu atpazīšanai un to automātiskai apturēšanai, kad garām lido putnu kāsis. Šī pieeja ļauj īstenot enerģētikas projektus, neupurējot dabas vērtības un vides aizsardzības jautājumus.
Eiropas Savienības Direktīvas par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, aizsargātu vidi un samazinātu ES energoatkarību, un sniegtu ieguldījumu ES tehnoloģiju un industriālajā līderībā, darba vietu radīšanā un izaugsmē, arī lauku un izolētās teritorijās.
The post Nepalaist vējā iespēju kļūt energoneatkarīgiem appeared first on IR.lv.
Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti un dažādās Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa stadijās ir jau 46 vēja elektrostacijas (VES) projekti. Aprīlī un maijā vien saņemti desmit jauni projektu pieteikumi. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, īstenotie projekti gandrīz desmitkāršotu saražotās elektroenerģijas apjomu un stiprinātu Latvijas energoneatkarību.
Enerģētikas projektos būtiski salāgot dažādu pušu intereses. Nešaubīgi jāsaglabā dabas vērtības, bet vienlaikus jāņem vērā ekonomikas, tautsaimniecības un drošības aspektus.
Vērtējot daudzus iesniegtos projektus, birojs secina, ka projektu īstenotāji sāk pārņemt Eiropas labāko praksi, plānojot ieviest jaunākās tehnoloģijas, piemēram, vēja turbīnu aprīkošana ar iekārtām lidojošo putnu atpazīšanai un to automātiskai apturēšanai, kad garām lido putnu kāsis. Šī pieeja ļauj īstenot enerģētikas projektus, neupurējot dabas vērtības un vides aizsardzības jautājumus.
Eiropas Savienības Direktīvas par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, aizsargātu vidi un samazinātu ES energoatkarību, un sniegtu ieguldījumu ES tehnoloģiju un industriālajā līderībā, darba vietu radīšanā un izaugsmē, arī lauku un izolētās teritorijās.
Virsmērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 42,5% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā. Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā enerģija, apkārtējā siltuma, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzes enerģija.
Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir ierakstīts, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk vismaz 60% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, vienlaikus kaimiņiem mērķis ir ražot 100% atjaunīgu elektroenerģiju.
Latvijas atjaunīgas enerģētikas tirgus pašlaik “turas” galvenokārt uz hidroelektrostaciju saražotas enerģijas – piemēram, 2024. gadā aprīlī 84,6% tiek saražoti HES, salīdzinoši vēja “saražotā” enerģija bija tikai 2,7%.
HES arī palīdz turēties priekšā Baltijas kaimiņiem, proti, Latvijā patērējām gandrīz uz pusi vairāk atjaunojamās enerģijas – 53%, kamēr igauņi – 29% un lietuvieši 26%.
Lai palielinātu atjaunīgo resursu jaudu, jāizmanto potenciāls, un šāds potenciāls Latvijai ir. Protams, enerģētikas projektu īstenošana nav vienkārša, bet tā ir vitāli svarīga gan tautsaimniecībai, gan valsts iedzīvotājiem, jo VES attīstība ir garantija elektroenerģijas cenu stabilitātei. Vietējiem iedzīvotājiem VES projekti nozīmē arī papildu darba vietas un papildu iespējas uzņēmējdarbības attīstībai.
Latvijā VES projekti attīstījās kūtri. Vairāk nekā divdesmit gadus, kopš 2000. gadu sākuma, kad parādījās pirmie vēja parki, šajā jomā gandrīz nekas nenotika. Savukārt pēdējā laikā dažāda mēroga vēja parku projekti tiek pieteikti teju ik mēnesi.
Kopumā sešos gados, no 2017. līdz 2023. gadam, ir pabeigti IVN procesi astoņiem VES projektiem. VES plānotas galvenokārt Kurzemes reģionā, kas saistīts ar vēja ātrumu.
IVN procesā Vides pārraudzības valsts birojs izvērtē dabas aizsardzību un vērtību saglabāšanu, sabiedrības viedokli, sabiedrības veselības nekaitīgumu un drošumu, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī, lai būtu noteikts balanss starp vides aizsardzības jomu un sociālekonomiskajiem ieguvumiem.
Biroja loma šajā procesā ir, nekaitējot videi un sabiedrībai, atvērt durvis enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, bet kāds būs projektu liktenis, atbildi zina vējš un uzņēmēji.
Prognozes liecina, ka tuvākajos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā dubultosies. Tāpēc, lai nebūtu atkarīgi no importa, būs vajadzīgas jaunas elektrostacijas, arī vēja. Vērtējot projektus, birojs vienlaikus seko, lai valsts nepalaistu vējā iespēju kļūt energoneatkarīgiem.
Autore ir Vides pārraudzības valsts biroja direktore
The post Nepalaist vējā iespēju kļūt energoneatkarīgiem appeared first on IR.lv.