Ivars Šteinbergs: Kad scēna kļūst par 'Scēnu'

Viens veids, kā raudzīties uz kultūru, ir teikt, ka kultūra ir tas, ko kāda kopiena atsakās aizmirst. Visu lietu pārejošā daba ietver arī pārgājušā aizmiršanu, tāpēc esam dibinājuši atcerēšanās institūciju tīklojumu, muzejus, kuru uzdevums ir cita starpā pretoties kolektīvajai amnēzijai. Līdzās muzejiem cilvēki kultūru pie dzīvības uztur ar praksi, rituāliem un tradīcijām, arī materiālu – mākslas darbiem, kas darbojas kā sava veida informācijas nesēji, datu glabātāji, veiksmes gadījumā pārsniedzot indivīda vai paaudzes dzīvības robežas. "Kultūra kā atcerēšanās" nav perfekta definīcija, bet tā ir parocīga, jo lieliski parāda, kāpēc citkārt kultūru ir tik grūti definēt, – kultūra, tāpat kā atmiņa, ir mainīga.