Mārtiņš Vērdiņš: Ģerāniju ravēšana. Kādas ir mācības pēc Krievijas kaujas drona ielidošanas Latvijā

Pagājis gandrīz mēnesis kopš incidenta (sauksim to tā) ar Krievijas kaujas drona "Geraņ 1/2" nokrišanu Latvijas teritorijā. Visas amatpersonas nu ir izteikušās, visas incidenta detaļas, kuras ļauts publiskot, ir publiskotas. Viena no galvenajām atziņām, kas paliks tautas atmiņā, – šādi incidenti var atkārtoties un reaģēšanas pasākumu komplekss, tostarp komunikācija ar sabiedrību, tiks pārskatīts, precizēts un uzlabots. Neizmantojot jebkādu iestāžu iekšējo, klasificēto informāciju, balstoties tikai uz loģiku un militārās plānošanas standarta algoritmiem (basic planning considerations), kas ir vispārpieejami[1], ir iespējams uzburt "reaģēšanas uz dronu ielidošanu" pasākumu plānu, pie kura ar lielu varbūtību šobrīd strādā mūsu militārās, ārlietu un civilās aizsardzības iestādes. Kas no šī plāna sanāks, uzzināsim ne agrāk kā pēc kārtējā (ja notiks) incidenta.