Smags trieciens
Levits par izmaiņām autoratlīdzību režīmā: «Projekts nav pārāk labi izstrādāts»
Sēžot savos labi iekārtotajos kabinetos un regulāri saņemot valsts nodokļu maksātāju nodrošināto atalgojumu, ministri un ierēdņi nākuši pie slēdziena par cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem un par tiem, kuri strādā jau tā apdraudētajā Latvijas kultūras laukā. Proti, tieši pandēmijas laikā viņu dzīve jāpadara vēl nedrošāka. Protams, «viņu pašu interesēs».
Saeimā iesniegtajā 2021. gada budžetā iekļauta kārtējā nodokļu «reforma», kura jau paspējusi sacelt kājās savu viedokli formulēt un aizstāvēt spējīgu sabiedrības daļu — radošo profesiju pārstāvjus. Taču, ja šīs izmaiņas stāsies spēkā, valdībai drīz vien nāksies rēķināties ar daudz lielāka cilvēku skaita neapmierinātību.
Sāksim ar pagaidām vēl klusējošo vairākumu. Finanšu ministra Reira (JV) vadībā Ministru kabinets atdzīvinājis 2016. gadā jau reiz noraidīto ideju par obligāto minimālo sociālo iemaksu. Ideja vienkārša. Tā kā daudziem Latvijā strādājošajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bieži neprecīzi sauktas par «sociālo nodokli», ir mazas, šiem cilvēkiem atbilstoši likumam pienākas tikai neliels sociālais nodrošinājums — bezdarba un slimības pabalsti un pensijas. Ministrijas kabinetos izperinātais risinājums ir no nākamā gada 1. jūlija likt pilnīgi visiem strādājošajiem, vienalga, vai viņi mēnesī nostrādā vienu vai 40 stundas, maksāt VSAOI, kas nav mazāks par minimālajai algai aprēķināto. Nākamgad tas būtu 170 eiro mēnesī, pat ja nopelnīti tikai 10 vai 100 eiro.
Šī priekšlikuma aizstāvji nebeidz sevi slavēt par to, cik ļoti viņi rūpējas par cilvēku nākotnes pensijām un kā šīs izmaiņas piespiedīšot maksāt savu tiesu visiem tiem krāpniekiem, kuri uz papīra strādā nepilnu slodzi, bet faktiski saņem vēl papildu naudu aploksnēs.
Kurš tad var iebilst pret vēlmi nodrošināt visiem kaut cik adekvātas pensijas un ierobežot ēnu ekonomiku? Taču reālajā pasaulē ārpus Brīvības un Smilšu ielas kabinetiem faktiskais efekts drīzāk būs pretējs.
Parēķinām, ko šīs izmaiņas varētu nozīmēt. FM skaidrojošajā ziņojumā teikts, ka vidējie apliekamie ienākumi strādājošajiem ar ienākumiem zem 430 eiro (šā brīža minimālajai algai) ir 218,76 eiro mēnesī, tātad apmēram 40% no 2021. gada minimālās algas. Tātad par katru šādu vidējo strādājošo būs vēl papildus jāpiemaksā, aptuveni rēķinot, 75 eiro mēnesī. Un, jo mazāki ienākumi, jo lielāks pieaugums. Ja cilvēks saņem tikai 100 eiro mēnesī, tad par viņu nāktos piemaksāt kādus 135 eiro — vairāk, nekā viņš nopelna.
Taču nav tā, ka visi nepilnu slodzi strādājošie ir blēži. Ir cilvēki, kuri nedaudz piepelnās. Ir tādi, kas neko labāku nevar atrast. Ja par viņiem darba devēji nevarēs vai negribēs piemaksāt papildus, tie vai nu zaudēs darbu, vai arī viņu ienākumi samazināsies tik ļoti, ka nebūs vairs vērts strādāt. Tādu noteikti nebūs maz. Citi nolems pāriet pelēkajā ekonomikā. Savukārt tur jau esošie ielīdīs ēnās vēl dziļāk.
Rezultātā pasliktināsies dzīve gan šodien, gan nākotnē tiem cilvēkiem, par kuriem Reirs un Co. esot tik norūpējušies, bet, kā prognozē arī VID, ēnu ekonomika pieaugs.
Lai nerastos iespaids, ka šis ir kaut kāds puslegālās nodarbinātības aizstāvju viedoklis, interesentiem būtu vērts izlasīt sociālās politikas ekspertes Rutas Zilveres jau 2016. gadā rakstīto par obligātajām sociālajām iemaksām, kurā viņa atsaucās arī uz vadošo starptautisko ekonomisko organizāciju viedokli. Šo «reformu» jau tolaik izteikti negatīvi vērtēja ne tikai OECD, bet arī Pasaules Banka, ar kuras palīdzību 90. gados Latvija izstrādāja sociālās apdrošināšanas sistēmu. PB vērtējumā minimālās sociālās iemaksas «var radīt būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību un uz taisnīgu fiskālo politiku», jo tās «palielinās jau tā augsto darba devēju iemaksu līmeni par zemo algu pelnītājiem».
Šīs izmaiņas skars vairāk nekā simt tūkstošus cilvēku. Ir grūti saprotams, kāpēc valdība jau tā nestabilajā Covid-19 laikā izvēlējusies padarīt dzīvi vēl nedrošāku tik daudziem vēlētājiem, potenciālajiem demonstrētājiem vai emigrantiem, bet prātīgi tas nav.
Slikti sagatavotas ir arī plānotās izmaiņas autoratlīdzību nodokļos, kuras izsaukušas protestus no gandrīz visiem šo izmaiņu skartajiem, sākot ar māksliniekiem un beidzot ar žurnālistiem un izdevējiem. Šis jautājums ir sarežģītāks un ietekme uz dažādām darbības jomām atšķirīga. Var pozitīvi novērtēt ieceri pārdalīt no autoratlīdzībām budžetā ieskaitīto naudu par labu VSAOI. Tomēr arī šajā gadījumā Finanšu ministrijas bez attiecīgo nozaru pārstāvju iesaistes sagatavotie priekšlikumi kopumā nevis uzlabo, bet gan pasliktina radošo darbinieku apstākļus. Ne velti pēc tikšanās otrdien ar mākslinieku protesta Nesaprašanās siena pārstāvjiem prezidents Levits teica, ka «projekts nav pārāk labi izstrādāts». Izmaiņu veikšana krīzes laikā «varētu būt smags trieciens mūsu kultūras nozarei».
Pretstatā valdībai Levits ir ticies ar nodokļu «reformas» skartajiem un viņus uzklausījis. Tagad valdībai un Saeimai derētu ieklausīties prezidenta teiktajā.
Komentārs 140 zīmēs
«Modelis» izčākst. Lai mazinātu koronavīrusa izplatību, Zviedrijas reģionos turpmāk varēs rosināt plašus pulcēšanās ierobežojumus.
Pelnīti. Pētera Grestes Vārda brīvības balva piešķirta cilvēktiesību aktīvistam un kustības Dzīvesbiedri vadītājam Kasparam Zālītim.
Lielgabali neklusē. Par spīti sestdien noslēgtajam pamieram, Kalnu Karabahā apšaudes turpinās.
The post Smags trieciens appeared first on IR.lv.