Vīruss pārņem pansionātus

Kopš pandēmijas sākuma Covid-19 skāris gandrīz katru otro sociālās aprūpes centru valstī, saslimusi trešdaļa iemītnieku

Pirms Ziemassvētkiem Engures novada pašvaldības pansionātā Rauda vīrusu atklāja pirmajam darbiniekam un klientam. Visus garos pandēmijas mēnešus pansionātam bija izdevies pasargāt savus gandrīz 300 seniorus, bet tagad vīruss nebija apturams, par spīti drošības pasākumiem, — pāris nedēļās inficējās 248 cilvēki. 184 centra klienti un 64 darbinieki. «Esam sapratuši — ja šis gadījums iestādē ir, tad ir neiespējami to izkontrolēt vai apturēt,» saka pansionāta direktore Dace Randoha.

Vairumam pansionāta klientu saslimšana noris ar viegliem slimības simptomiem, tomēr arī tie izrādījušies ārkārtīgi bīstami. «Covid-19 pozitīvajiem klientiem ar nelielu temperatūru, bez smagām elpošanas problēmām, varbūt ar fizisku nespēku, vājumu šie mazie simptomi izrādījās liktenīgi. Daudzi klienti ir miruši pēkšņi.» Vīruss dubultojis nāves gadījumu skaitu pansionātā, atklāj direktore, — mēneša laikā tagad miruši 45 klienti. 

Kā vīruss varēja iekļūt un tik ātri izplatīties pansionātā? Iepriekš pansionātu izdevās nosargāt, par spīti tuvinieku apciemojumiem un klientu ārstēšanai slimnīcās, taču, gada nogalē krasi pieaugot saslimstības rādītājiem visā valstī, vīrusa izplatīšanās bija «likumsakarīga», pārliecināta Randoha.

Covid-19 var pārnēsāt gan darbinieki, kas ikdienā tiekas ar ģimenes locekļiem, brauc ar sabiedrisko transportu un varbūt pat strādā citās iestādēs, gan arī klienti, kas tikko atgriezušies no slimnīcas ar negatīvu testu. Protams, izplatību veicinājusi arī lielā apdzīvotība pansionātā. Īstu krīzi viņi piedzīvoja gadumijā, kad karantīnā atradās trešdaļa pansionāta darbinieku, bet sasirgušajiem senioriem bija nepieciešamas īpašas rūpes. Krīze vēl nepavisam nav pārvarēta. 

Raudas pansionāts nepavisam nav vienīgais vīrusa skartais. Kā liecina Labklājības ministrijas dati, kopš pandēmijas sākuma skarti 80 no pavisam 184 pansionātiem. Saslimuši 4000 no visiem centru klientiem, kas ir gandrīz trešā daļa no 13 tūkstošiem. Un vēl inficējušies 1300 aprūpes centru darbinieku — ārsti, sanitāri, medicīnas māsas un citi. SPKC rīcībā ir informācija par 146 nāves gadījumiem, kas saistīti tieši ar sociālās aprūpes centriem. Tie ir 14% no visiem vīrusa nonāvētajiem. Kāpēc šo riska grupu nav izdevies pasargāt no Covid-19?  

Arvien jauni perēkļi 

Jau vasarā daži pansionāti kļuva par vīrusa perēkļiem. Piemēram, sociālās aprūpes centrā Mārsnēni saslima lielākā daļa iemītnieku. Lai gan striktajiem drošības pasākumiem vajadzēja novērst līdzīgu scenāriju citos pansionātos, vīruss tajos ir iekļuvis.

Līdz šīs nedēļas sākumam Covid-19 skāris 80 sociālās aprūpes centrus — 13 valsts un 67 pašvaldību un privātos. SPKC dati liecina, ka tur fiksētā inficēšanās veido 10,4% no visiem gadījumiem valstī, saka Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Covid-19 saslimstība aprūpes centros strauji pieauga rudenī. No oktobra līdz decembrim saslimušo skaits palielinājās 50 reizes — no 66 līdz 3184, liecina ministrijas apkopotie dati. Arī šobrīd vīrusa izplatība slēgtajās iestādēs turpinās — jaunākie SPKC dati rāda, ka nu jau inficējušies 5,2 tūkstoši aprūpes centru klientu un darbinieku. 

Veselības inspekcija pārbaudēs konstatējusi būtiskas problēmas vairumā iestāžu. Galvenie vīrusa izplatīšanās riski ir blīva apdzīvotība un ierobežots personāla skaits. Statistika liecina, ka šobrīd vairākos aprūpes namos izveidojušies Covid-19 perēkļi — Ventspils Selgā, Daugavpils Pīlādzī, Rīgas Pārdaugavā, Dobeles Lielbērzē. Kā vīruss tur varēja ieperināties?

«Ja paprasa kādam aprūpes centrā, jā, viņi māj ar galvu. Viņi zina, ka klientu plūsma ir jānodala, ka slimo ar veselo nedrīkst likt kopā, ka tas klients, kurš atgriežas no ārpuses, ir obligāti paturams novērošanā noteiktās dienas. It kā to visi zina, bet brīžiem praktiskā izpilde klibo,» situāciju skaidro Dūdiņš. 

Konstatēti arī gadījumi personāla vidū, kad ar saslimšanu beidzas tik šķietami nevainīgs pasākums kā kopējas kafijas pauzes. Slimības pārnese konstatēta arī personāla ģērbtuvēs, jo telpas ir šauras un kontakts ar kolēģiem — ciešs. Ja darba vietā ir tādi apstākļi, Dūdiņš ierosina ieviest elastīgāku darba dienas sākumu drūzmēšanās mazināšanai, «lai nav tā, ka visi darbinieki akurāt astoņos ierodas reizē».

Vēl būtisks faktors — vairākas darba vietas. Aprūpes centru darbinieki ikdienā strādā gan ar Covid-19 pozitīviem klientiem, gan kontaktpersonām, tāpēc, līdzīgi kā slimnīcu personāls, ir pakļauti paaugstinātam inficēšanās riskam. Tomēr, par spīti tam, nereti aprūpes centru darbinieki strādā vairākās iestādēs vienlaikus. 

Galvenais iemesls ir zemā darba samaksa. Piemēram, vidējā aprūpētāja darba alga ir 500—600 eiro mēnesī par pilnu slodzi, tāpēc daļa meklē iespēju savienot vismaz divas darbavietas. «Mēs visi ļoti labi zinām, ka cilvēki to dara ne aiz labas dzīves,» saka Dūdiņš. Ministrija aicina iestāžu vadītājus runāt ar darbiniekiem un mēģināt pārliecināt krīzes laikā nestrādāt vienlaikus vairākās darbavietās. Kopš 1. decembra ieviesta papildu motivācija — piemaksas sociālās aprūpes centru darbiniekiem par darbu ar Covid-19 pozitīvajiem klientiem vai kontaktpersonām. Tā paredzēta līdz 50% apmērā no algas. Par decembri tā pienākas 1024 darbiniekiem. 

Testēs un vakcinēs

Saņemot kritiku par Labklājības ministrijas nepietiekamo rīcību, ministre rosināja pastiprināt testēšanas jaudu. Kad aptuveni mēneša laikā noslēgsies Aizsardzības ministrijas īstenotais iepirkums, visos sociālās aprūpes centros darbiniekus varēs pārbaudīt ar eksprestestiem. Mērķis ir iespējami ātri atklāt inficēšanos. Rekomendētais testēšanas biežums vienam cilvēkam varētu būt 2—4 reizes nedēļā.

Pagājušonedēļ arī tiesībsargs atklātā vēstulē premjerministram norādīja, ka Labklājības ministrija nav pienācīgi strādājusi, lai novērstu masveida saslimšanas ilgstošās aprūpes iestādēs. Tiesībsargs novērojis, ka arī pašas institūcijas nav bez vainas — tās savlaicīgi nevēršas pēc atbalsta un neatzīst savu nespēju nodrošināt drošu aprūpi vīrusa laikā. Tam ir traģiskas sekas — nekontrolēta infekcijas izplatīšanās, veselības aprūpes sistēmas pārslogošana un daudzu klientu nāve.

Sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki ir nākamā riska grupa, ko paredzēts vakcinēt uzreiz pēc mediķiem. Sākt vakcināciju sociālās aprūpes centros paredzēts februāra vidū, izmantojot Moderna vakcīnas, kuru piegāde Latvijā solīta nākammēnes. Runa ir par 19,6 tūkstošiem cilvēku, aplēsusi Veselības ministrija, taču vēl nav noskaidrots, cik no tiem būs tiešām jāvakcinē. Process attiecībā uz senioriem ir sarežģīts — jāizvērtē, kuri ir medicīniski nestabili klienti, kuri atrodas komas stāvoklī, kam novērotas alerģijas vai citas slimības, kas nepieļauj vakcinēšanu. Pansionātos dzīvo arī cilvēki, kuriem ir ierobežota rīcībspēja, tāpēc vakcinācija jāsaskaņo ar aizbildņiem.

Arī darbinieku pārliecināšanā un informēšanā par vakcināciju svarīga loma ir jāuzņemas iestādes vadītājam, pārliecināts Dūdiņš. Ne testēšana, ne citi drošības pasākumi nevar pilnībā novērst vīrusa izplatību aprūpes iestādēs — «līdzvērtīgas alternatīvas vakcīnai nav».

The post Vīruss pārņem pansionātus appeared first on IR.lv.