Valdībai zudis pamats
Nacionālā apvienība ir vienpusēji anulējusi koalīcijas līgumu
Vai ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga uzņemšana Nacionālajā apvienībā pasliktinās epidemioloģisko situāciju Latvijā? Jautājums var šķist dīvains — kāds viena ministra partejiskajai piederībai sakars ar vīrusa izplatību? Droši vien saprotamāks ir jautājums, vai NA ir sākusi šīs valdības noārdīšanu. Koalīcijas līgums vairs nav spēkā, valdību satur kopā tikai ministru un deputātu «labā griba», bet, kāda tā mēdz būt, NA nupat nodemonstrēja.
2019. gada 23. janvārī parakstīdamas sadarbības līgumu, piecas partijas vienojās par ministru amatu sadalījumu — premjerministrs un divi ministri Jaunajai Vienotībai, pa trim ministru amatiem Attīstībai/Par, Jaunajai konservatīvajai partijai un KPV LV, bet NA — divi ministri un demogrāfijas lietu pusportfelis Imantam Parādniekam.
Partijas apņēmās ievērot sadarbības noteikumus, no kuriem pats pirmais bija: «Ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var vienīgi Ministru prezidents.» Tālāk: «Ja Ministru prezidents motivēti pieprasa kāda ministra atkāpšanos vai arī ministrs atkāpjas pēc savas iniciatīvas, vai Saeima izsaka neuzticību ministram, attiecīgais sadarbības partneris var izvirzīt nākamo ministra amata kandidātu.» Un: «Sadarbības partneris ir tiesīgs atsaukt sevis virzītu Ministru kabineta locekli un deleģēt tā vietā nākamo kandidātu, saskaņojot to ar Ministru prezidentu.»
Nekas no tā vairs nav spēkā. NA ir vienkārši anektējusi vienu ministru, uz rāvienu pataisīdama sevi par koalīcijas lielāko partneri, un kā tāds Putins brīdina, ka nevajag eskalēt situāciju. Bet premjerministrs tikai noskatās uz savas valdības pamatu sairšanu un mēģina to dēvēt par NA un KPV «domstarpībām». Viņam, redz, esot svarīgāki darbi, piemēram, kā izvest valsti no krīzes.
NA diversija pret valdību ir tēmēta arī Valsts prezidentam, kurš līdz šim bija bijis Kariņa stiprā aizmugure, kad bija jāsavalda koronavīrusa lobija plosīšanās. «Ja kāda ministra piedāvātās ierobežojumu atcelšanas dēļ ievērojami augs saslimstība ar Covid-19, ministram par to ir jāuzņemas personīga atbildība, un premjeram ir jāprasa viņa demisija,» Egils Levits paziņoja 24. februārī. «Nav pieļaujami, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobijs.»
Vitenbergs vairāk nekā jebkurš cits valdības ministrs personīgi atbildīgs par saslimstības pieaugšanu. Turklāt bijis konsekvents jau kopš apstiprināšanas amatā pagājušā gada pavasarī partijas biedra Ralfa Nemiro vietā.
Intervijā mūsu žurnālam uzreiz pēc stāšanās amatā 2020. gada aprīlī Vitenbergs paziņoja, ka veselība un sabiedrības drošība esot infektologu atbildība, bet «mans darbs ir ekonomikas sekmīga darbība». Un ieteica sākt samazināt ierobežojumus, piemēram, atcelt divu metru distanci, lai «varētu atsākt [strādāt] ražotnes un ofisi». Valdība to neņēma vērā, un vasarā dažu dienu nebija neviena jauna inficēšanās gadījuma. Augustā Vitenbergs un abi pārējie KPV ministri atsāka prasīt, lai valdība mīkstina un atceļ ierobežojumus, kuri traucējot tūrismam un sabiedriskajai ēdināšanai.
Oktobra sākumā, kad jaunu saslimšanas gadījumu skaits nedēļas laikā bija pieaudzis par 175 procentiem (tolaik to bija 33 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 14 dienās), Vitenbergs paziņoja: «Situācijā, kad epidemioloģiskie riski pieaug, mēs nedrīkstam pieļaut jaunu ekonomiku ierobežojošu pasākumu ieviešanu.»
Janvārī jaunu saslimšanas gadījumu skaits dažā dienā bija jau pāri tūkstotim, un Kariņš atlaida veselības ministri Viņķeli. Taču februārī KPV ministri kopā ar domubiedriem panāca, ka valdība atļāva strādāt skaistumkopējiem, un prezidents Levits mudināja Kariņu, lai prasa ministru demisiju.
Var vaicāt, kāpēc Kariņš arī tagad neizmanto iespēju pieprasīt Vitenberga atkāpšanos un atgūt kontroli pār valdību, kurā, kā pats atzīst, viņš pats esot mazākumā. Iespējams, tāpēc, ka NA tad nostātos sava ministra pusē un būtu jāatkāpjas premjerministram pašam.
Vitenbergs pirmdien paziņoja, ka NA «spēj caursist dažādus sabiedrībai svarīgus lēmumus» un «šāda aizmugure pandēmijas laikā man ir nepieciešama». Tā ir arī atbilde uz sākumā uzdoto it kā dīvaino jautājumu, vai ministra partijas piederības maiņa var pasliktināt epidemioloģisko situāciju. (Toties cilvēku saslimšanai un miršanai turpmāk būs nacionālkonservatīvi demogrāfisks pamatojums.) Taču galvenā atbildība par to pienāksies, protams, premjerministram.
Valdības nākotne nupat sāk izskatīties daudz neskaidrāka nekā februārī un martā, kad bangoja kuluāru baumas par Kariņa it kā «nogurumu». Bet vienīgā alternatīva pašreizējai ir koalīcija ar Lemberga «zaļajiem zemniekiem». Varbūt Raivis Dzintars ar partneriem vairs nevar izturēt skatu, kā sensenie draugi nīkst opozīcijas skapī, it īpaši pirms vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. JKP vadoņa Bordāna uzstājīgums sadarbības padomē pirmdien, ka līgums ir jāievēro, ir gan pamatots, tomēr, kā izskatās, vairs nešķiet svarīgs arī premjerministra partijai. Vai JV politiķiem pat koalīcijas līguma laušana nav gana pārliecinošs atgādinājums, ka vistradicionālākā no NA vērtībām ir partneru uzmešana?
Komentārs 140 zīmēs
Pašiem savs ģeopolitiķis. Aizsardzības ministrs Pabriks (A/P) iesaka Saeimai neatbalstīt ASV prezidenta Baidena lēmumu atzīt armēņu genocīdu.
Saukt īstajos vārdos un rīkoties. Liebritānijas parlaments aicina savu valdību atzīt par genocīdu uiguru vajāšanu Ķīnā.
Elitārā kompānijā. Kremlis iekļāvis trīs Baltijas valstis «Krievijai nedraudzīgo» valstu sarakstā.
The post Valdībai zudis pamats appeared first on IR.lv.