Zilonis istabā
Ļoti žēl. Olimpiskās godalgas ar slavenā Eifeļa torņa fragmentu šķita jau gandrīz nopelnītas, taču turnīra fināls skarbi piezemēja mūsu 3×3 basketbolistus tieši blakus pjedestālam. Ceturtie labākie pasaulē ir lielisks sasniegums, bet ne tad, kad medaļas prātā jau pielaikotas. Tomēr tieši tāds ir sports — neparedzams.
Uzvaras jāsvin, no zaudējumiem jāmācās. Tosts ar Abavas sarkanvīnu šoreiz iet secen, toties kādu vērtīgu atziņu no zaudētajiem mačiem var destilēt ikviens. Kad basketbolists Zigmārs Raimo mammai bija noteicis, ka būs vien jāiet strādāt bankā atbilstoši izglītībai, viņa atgādinājusi dēlam, ka ikvienā darbā būs kāpumi un kritumi. «Jāiet uz priekšu!»
Man šķita vietā arī prezidenta vārdi, ka reizēm ir labi klātienē izjust tieši sakāves rūgtumu. Aizdomājos arī par basketbolistu izrāvienu pērn pasaules čempionātā un trenera Banki mantru par komandas garu. Varbūt tieši tā pietrūka Parīzē, un zaudējuma rūgtums liks izvērtēt kļūdas, kļūt labākiem? To redzēsim.
Kļūdu labošana ir īpaši grūta un dārga politikā. Gadsimta projektam Rail Baltica nupat Briselē atteikts finansējums darbiem Rīgā, un nav jābrīnās — gadiem iekavēta projektēšana, izmaksas uzblīdušas, bet skaidrības par trases līniju galvaspilsētā joprojām nav. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens intervijā iekož mēlē, lai nekritizētu koalīcijas partneru gausumu, bet pret priekštečiem gan ir nesaudzīgs un pārmet patieso izmaksu apzinātu slēpšanu.
The post Zilonis istabā appeared first on IR.lv.