Naudkopība

Kurš vēl atceras Latvenergo trīs miljonu afēru? Es atceros! Un arī to sajūtu, ka trīs miljoni latu deviņdesmitajos likās prātam neaptverama summa — brutāli nozagt to valstij šķita nekaunības un nesodāmības augstākā pilotāža. Diemžēl pa šo laiku inflācija piemeklējusi ne tikai sieriņa Kārums cenu vai nekustamo īpašumu vērtību, bet arī valsts izslaukšanu.

Šajā žurnālā ar detaļām izstāstām, kā pandēmijas laikā uzplauka krāšņs politbiznesa pasūtījums, no valsts budžeta izšķērdējot trīs miljonus eiro. Tagad tā vairs neliekas stindzinoša summa, un nav jau arī tā, ka nauda pazuda anonīmā Lihtenšteinas pastkastītē. Nē, pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma Latvijā uzsliets pussimts jaudīgu uzlādes staciju elektroautomobiļiem. Un tās izbūvējusi firma, kas pieder ministra partijas biedra māsai. Nelaime tikai tā, ka lielākā daļa šo staciju nekad nav lietotas. Projektu sākot, ministrijai vispār bija tikai trīs elektroauto. Un Valsts kontrole aplēsusi, ka ekonomiskāku tīklu varēja uzbūvēt desmitreiz lētāk. Bet kamdēļ taisīt lēti, ja politiķu radi var uztaisīt dārgi?

Lasot šo analīzi, pāriet jebkāda vēlme meklēt nevainīgus izskaidrojumus citam Zemkopības ministrijas projektam, par ko trauksmi ceļ vides organizācijas, bet ministrija tikai rullē uz priekšu. Tā ir ideja Rīgas līcī ierīkot foreļu audzētavas, kur dažus kilometrus no krasta ik gadu tiktu uzbaroti 10 000 tonnu foreļu, bet to fekālijas, neapēstās barības atlikumi un antibiotikas, kam jāuztur iesprostoto zivju veselība, tālāk degradētu vides veselību mūsu jau tā smokošajā līcī. Kāpēc mums to vajag? Mums ne, bet komersantam, atbild Naudkopības ministrija.

The post Naudkopība appeared first on IR.lv.