Zāļots, badināts, apzagts un prusaku ielenkumā. Kā mājās (ne)aprūpēja simtgadnieku

Arvīdam bija 100 gadi un 10 mēneši, kad viņš šopavasar devās mūžībā. Garš mūžs, taču pēdējie gadi onkulītim bija visai smagi – neredzīgs, gulošs un pilnībā aprūpējams. Un sirmgalvim nepaveicās ar īpaši gādīgām rokām. Viņu, iespējams, zāļoja ar psihotropu vielu saturošiem medikamentiem, jo večuks caurām dienām un naktīm gulēja, nenodrošināja pilnvērtīgu uzturu, pat apzaga un izmantoja viņa dzīvesvietu savtīgos nolūkos. Tā vismaz stāsta viņa 74 gadus vecā meita Aina, kura savukārt savas veselības dēļ par tēvu nevarēja rūpēties, uzticot to darīt Rīgas Sociālā dienesta nolīgtam uzņēmumam.