Tiesas ziņojums: Putins bija iesaistīts Ļitviņenko slepkavībā (papild.)

Šodien publiskots tiesneša Roberta Ouena ziņojums par šo skaļo lietu

Bijušā Krievijas specdienestu darbinieka Aleksandra Ļitviņenko slepkavība 2006.gadā, iespējams, "saņēma Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstu", teikts ceturtdien publiskotajā Lielbritānijas tiesas tiesneša Roberta Ouena ziņojumā.

"Esmu pārliecināts, ka Ļitviņenko nomira, saņēmis nāvējošu polonija-210 dozu ar tēju viesnīcas "Millenium" bārā 2006.gada 1.novembrī," teikts tiesneša ziņojumā, kas ceturtdien publiskots. "Viņš to neizdarīja nejauši un tā nebija pašnāvība. Viņš tika mērķtiecīgi nogalināts."

Pēc Ouena teiktā, Ļitviņenko noindēja viņa bijušie kolēģi Krievijas specdienestā Aleksejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns.

Liela iespējamība ir, ka viņi darbojās Krievijas Federālā drošības dienesta vadības uzdevumā, teica Ouens. Viņu rīcību, "visticamāk, atbalstīja" toreizējais iestādes vadītājs Nikolajs Patruševs.

Ļitviņenko 43 gadu vecumā nomira Londonā vairākas dienas pēc tam, kad tika saindēts ar radioaktīvo poloniju, ko viņš, iespējams, iedzēra kopā ar tēju, tiekoties ar Krievijas specdienesta virsniekiem.

Ļitviņenko lietas atkārtota sabiedriska pārskatīšana Londonas tiesā sākās 2015.gada janvārī, vēsta BBC.

Ļitviņenko atraitne Marina pie Londonas Augstās tiesas paziņoja, ka ir ļoti apmierināta ar izmeklēšanas ziņojumu. "Vārdus, kurus mans vīrs teica uz nāves gultas, apsūdzot Putinu, ir apstiprinājusi Londonas tiesa," viņa sacīja.

Viņa aicināja Lielbritāniju izraidīt visus Krievijas aģentus vēstniecībā Londonā, noteikt ekonomiskās sankcijas un ceļošanas aizliegumus atsevišķām personām, arī Patruševam un Putinam, ziņo LETA.

Luguvojs ceturtdien pavēstīja, ka viņam adresētās apsūdzības ir absurdas.

Tikmēr Krievija paziņojusi, ka Londona politizējusi tīri kriminālu lietu un apēnojusi divpusējo attiecību atmosfēru. "Gribētu atzīmēt, ka Krievijas pozīcija šajā jautājumā paliek nemainīga un labi zināma. Nožēlojam, ka tīri krimināla lieta tika politizēta un apēnojusi divpusējo attiecību atmosfēru," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.

Vēl pirms ziņojuma publicēšanas Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja: "Tas neietilpst jautājumu lokā, kas mūs interesē."

Jau ziņots, ka britu izdevums „Times" ceturtdien rakstīja - Krievijas prezidents Vladimirs Putins „ir saistīts ar Ļitviņenko slepkavību", vēstot par tiesas izmeklēšanas ziņojuma detaļām.

Par Krievijas prezidenta iesaistes pakāpe šajā skaļajā noindēšanas lietā ziņojumā nav nosaukta, noskaidrojis „Times", „tomēr pat viņa vārda pieminēšana ziņojumā pastiprinās spriedzi Londonas un Maskavas attiecībās", pieļauj avīze.

Par iemesliem, kāpēc Ļitviņenko tika nogalināts, saskaņā ar vienu no teorijām, raksta „Times", viņš „varēja atmaskot krievu mafijas iespējamo saikni ar Putina kungu un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem".

Galvenais Ļitviņenko slepkavībā aizdomās turamais joprojām ir bijušais Krievijas specdienestu darbinieks Andrejs Lugovojs, kā arī bijušais šo dienestu darbinieks Dmitrijs Kovtuns. Abi savu iesaisti Ļitviņenko noindēšanā noliedz.

Kā raksta „Times", apgalvojumi ziņojumā, ka Putins bijis saistīts ar Ļitviņenko slepkavību, var sarežģītā situācijā nostādīt britu premjerministru Deividu Kameronu, kurš tagad mēģina noregulēt attiecības ar Maskavu, lai kopā cīnītos pret Daesh džihādistiem.

Medijs arī raksta, ka Lielbritānijas varas pārstāvjiem „ir vēlēšanās izskatīt" Ļitviņenko lietu šķirti no jautājuma par attiecībām ar Krieviju, jo tās patlaban pēc Maskavas iebrukuma Krimā ir sasniegušas pašu zemāko līmeni kopš aukstā kara gadiem.

Kremlis noliedz un noraida jebkādu saistību ar Ļitviņenko nāvi. Jāatgādina, ka 2014.gadā tiesnesis Ouens paziņoja - pierādījumi, kas iegūti Ļitviņenko slepkavības izmeklēšanas laikā, ir pietiekami, lai varētu apgalvot par Maskavas atbildību bijušā spiega noindēšanā ar radioaktīvo poloniju, „Times" citē BBC.

Bijušais Krievijas specdienestu darbinieks Ļitviņenko aizbēga no Krievijas uz dzīvi Londonā. Apvienotajā Karalistē viņš sarakstīja divas grāmatas, kurās apsūdzēja Krievijas slepenos dienestus Krievijas dzīvokļu sprādzienu organizēšanā un citos terora aktos. Viņš arī apsūdzēja Putinu krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības pasūtīšanā 2006.gadā.

2006. gada 1. novembrī Ļitviņenko pēkšņi Londonā saslima un tika ievietots slimnīcā pēc saindēšanās ar radioaktīvo poloniju-210, kas izraisīja Ļitviņenko nāvi 23. novembrī.

Visu tiesas izmeklēšanas ziņojumu lasiet šeit.

(papildināta no sākuma)