World News

Marta Skavronska. Lietuviešu versija

IR 

Vai Krievijas imperatore bija lietuviete? Kristinas Sabaļauskaites romāns Pētera imperatore

Kopš 2014. gada, kad latviski sāka iznākt tetraloģija Silva rerum, lietuviešu dižpārdokļu autores Kristinas Sabaļauskaites vārdu zina arī latviešu lasītājs, un rakstnieces jaunais romāns Pētera imperatore šo lasītāju interesēs pilnīgi noteikti. Jo tas ir gluži neticamais Martas Skavronskas, vēlāk — cara Pētera I sievas un Krievijas imperatores Katrīnas I dzīvesstāsts. Viņu kā Bībeles latviskotāja Ernsta Glika audžumeitu taču mēs kaut nedaudz uzskatām par savējo. 

Lai lasītāju nemulsina, ka, atšķirot grāmatas pirmo lappusi, tās augšmalā redzams skaitlis «9». Devītnieks apzīmē nevis nodaļu, bet vakara stundu. Ir deviņi vakarā, un 43 gadus vecā imperatore Katrīna I apzinās, ka vada mūža pēdējās dienas. Ārsta dotās pretsāpju zāles izraisa pusnemaņu, imperatore nomoda sapņos pārstaigā savu dzīvi, par atmiņu impulsiem kalpo mirstošā ķermeņa sāpes un sāpju atslābuma bauda. 

Jāpiekrīt Voltēram, Krievijas Katrīnas I dzīvesstāsts ir viens no neparastākajiem 18. gadsimta vēsturē, un arī es ne reizi vien esmu lauzījusi galvu, kas Martā Skavronskā bijis tik īpašs. Kas izcēla viņu karagūstekņu vidū? Kāpēc vēsturē slaveni vīri vēlējās viņu paturēt savā tuvumā? Kas lika Pēterim I viņu padarīt par sievu un valdnieci? Iespējams, atbildes jāmeklē nevis prāta argumentos, bet viņas sievietes ķermenī. Sabaļauskaites drosmīgā izvēle rādīt mums nevis darbīgu Krievijas valdnieci, bet mirstošu sievieti šajā gadījumā ir koncentrēšanās uz ķermenisko. 

Arī šajā romānā Kristina Sabaļauskaite nepieviļ: viņas rakstnieces stilu raksturo gari, grezni teikumi, grāmatā tikpat kā nav dialogu, taču valodas plūdums, līdzīgi kā iepriekšējos darbos, spēj aizraut gandrīz suģestējoši, un te noteikti sava loma ir Daces Meieres lieliskajam tulkojumam. Martas Skavronskas liktenis ir visu mūžu būt ienācējai svešā kultūrā. Arī latviskajā tulkojumā Martas stāstījumā saglabāti svešas valodas apzīmējumi — kartofeļ, matka, kolokola — lai uzsvērtu viņas piedzīvoto valodu un arī kultūras atšķirības. 

Un tomēr — ja Pētera imperatore jāsalīdzina ar Silva rerum panākumiem, tad jāteic, ka Silva rerum četros romānos autore man likās dzīvesgudrāka. Tetraloģijā pilnībā varēja izbaudīt mākslas zinātnieces erudīciju: Sabaļauskaite spēja lasītājam atklāt nianses Viļņas arhitektūrā, iet dziļumā baroka laika paražās un pasaules uztverē. Pētera imperatorē mani nokaitināja pārāk primitīvi, piezemēti mūsdienīgi zīmētā pasaules aina, pat zināms šovinisms. Sabaļauskaites tēlotās Martas Skavronskas ieraudzītajā pasaulē visi krievi ir reliģiskos aizspriedumos mītoši dzērāji, otru galējību — baltvācu striktumu un cilvēciskumu izslēdzošu pareizību — iemieso Ernsta Glika laulātā draudzene Kristīne Emerencija. Tad nu sanāk, ka vienīgie īstie un kārtīgie cilvēki mīt Lietuvā. Ar lietuvisku izcelsmi Sabaļauskaite skaidro gan Pēterburgas cēlāja, karavadoņa un šajā romānā Martas mūža mīlestības Aleksandra Meņšikova pievilcību, un arī par pašu romāna varoni autorei nav ne mazāko šaubu — tas ir skaidri un gaiši uzrakstīts uz grāmatas aizmugurējā vāka: Marta Skavronska ir lietuviete, cēlusies no bajāriem. 

Patiesībā par Skavronskas izcelsmi nav saglabājies neviens dokuments. Angļu Vikipēdijā rakstīts, ka viņa dzimusi Igaunijā, proti, kādreizējā Zviedru Vidzemē, iespējams, zemnieka ģimenē. Ticamāka versija, kas izskaidro Martas nonākšanu mācītāja Ernsta Glika ģimenē Alūksnē, vēsta, ka viņa dzimusi Jēkabpils apkaimē, baltvācietes Elizabetes Moricas un latviešu vai lietuviešu zemnieka Zamuēla Skavronska ģimenē. Ir gan versija, kas apgalvo, ka Marta nākusi no Lietuvas lielkņazistes Minskas vojevodistes, taču tur viņas vecāki bijuši nevis bajāri, bet gan magnātu Sapehu dzimtcilvēki.   

Uzskaitu izcelšanās stāsta variācijas, lai parādītu, cik daudz vietas rakstnieka iztēlei atstāj Skavronskas dzīvesstāsts. Šo neziņas miglu autori visos laikos izmantojuši, lai izcilās personības dzīves ziedu uzpotētu uz savas nācijas celma. Igaunijas Nacionālās operas valsts simtgades plānos ir Tomasa Edura balets, kas apgalvos, ka Krievijas Katrīna nāk no igauņiem, vēsturnieks Edgars Dunsdorfs pagājušā gadsimta vidū aizstāvēja hipotēzi, ka Martas tēvs varētu būt bijis latvietis, Zviedru Vidzemes karavīrs Stepiņš Krauklis. Atgādināšu, ka gada sākumā iznāca Ingas Žoludes un Tīta Aleksejeva grāmata Livonijas debesis — igauņu un latviešu rakstnieka versija par Martas Skavronskas dzīvi. Var teikt, ka ar Kristinas Sabaļauskaites romāna Pētera imperatore iznākšanu esam tikuši pie Martas stāsta lietuviešu versijas. 

Grāmatai Pētera imperatore paredzēta otrā daļa, tas nozīmē, ka romāna beigās ir pagājusi nakts, aususi jauna diena, Krievijas Katrīna I joprojām ir dzīva un par viņas imperatores gadiem mēs vēl uzzināsim.

Kristina Sabaļauskaite. Pētera imperatore. Romāns. Tulkojusi Dace Meiere. Izdevniecība Zvaigzne ABC. Apgāda cena 17,98 €.

The post Marta Skavronska. Lietuviešu versija appeared first on IR.lv.

Читайте на сайте